Zaļumi uz peldošās platformas - neveiksme.

Arī pēdējais mans eksperiments diemžēl cieta neveiksmi. Trešajā dienā pēc pārstādīšanas hidroponiskajā iekārtā stādi manāmi panīka.

Meklējot neveiksmes cēloni, izmērīju šķīduma pH līmeni. Tests parādīja vērtību ap 8. Biju krietni izbrīnīts par tik ātru pH līmeņa paaugstināšanos. Ar etiķa palīdzību atgriezu šķīduma skābumu uz 6. Kad izmērīju šķīduma pH nākošajā rītā, tas atkal bija ap 8. Atkārtoju procedūru ar etiķa pievienošanu vēl 2 dienas pēc kārtas, un abas reizes no rīta šķīdums bija pārlieku sārmains. Nolēmu izmērīt keramzīta pH, lai saprastu, vai tas ir pie vainas. Atstāju sauju keramzīta litrā ūdens uz pus dienu, tad izmērīju ūdens pH. Tests parādīja vērtību ap 8, lai gan sākotnējais ūdens pH līmenis bija ap 6. Kļuva skaidrs, ka keramzīts radīja problēmas arī manos iepriekšējos eksperimentos. Turpmākajiem eksperimentiem nolēmu izmantot neitrālāku substrātu. Visticamāk tā būs koko-kūdra.

Zaļumi uz peldošās platformas zem LED apgaismojuma

Beidzot esmu saņēmis ilgi gaidīto sūtījumu ar LED-lampu. Šādi izskatās 15W jaudīga lampa ar zilās un sarkanās gaismas diodēm:

Netērējot lieki laiku, sagatavoju savu paštaisīto hidroponisko iekārtu ar peldošo platformu un iepildīju tajā barojošo šķīdumu tā pat, kā aprakstīju savā iepriekšējā ierakstā. Eksperimentam izmantoju bazilika un salātu stādus, ko izaudzēju kūdrā uz palodzes.

Uzmanīgi noskalojis saknes, pārstādīju bazilika un salātu stādus glāzītēs ar keramzītu un ievietoju tās hidroponiskajā iekārtā. Virs iekārtas piekarināju iegādāto LED-lampu un ieslēdzu to.

Tagad vērošu, kā zaļumi ieaugsies. Ļoti ceru, ka šoreiz eksperiments izdosies!

Salāti uz peldošas platformas

Ilgu laiku nevarēju izbrīvēt laiku rakstīšanai lielas noslodzes un veselības problēmu dēļ. Tāpēc šajā rakstā īsi aprakstīšu eksperimentu ar salātiem uz peldošās platformas, tā rezultātus un secinājumus.
3 dienas pēc stādīšanas salātu sēklas tiešām izdīga. Šajā brīdī es apzināju savu pirmo kļūdu. Salātu diedzēšanas aprakstos iesaka sākumā kūdru kārtīgi samitrināt un tad stādīt tajā sēklas. Es izdarīju otrādi - iestādīju sēklas, tad aplēju kūdru ar šķīdumu. Rezultātā dažās kasetēs sēklas ieskalojās pārāk dziļi un neizdīga, dažās - izdīga pārāk tuvu kasetes malai.

Es noņēmu mini-siltumnīcas vāku un atstāju dēstus augt uz palodzes saules gaismā. Tie auga labi un nedēļas beigās izskatījās šādi:

Apmēram divu nedēļu laikā salātu stādi bija gana izauguši un gatavi pārstādīšanai iekārtā.

Es novietoju hidroponisko iekārtu ar peldošo platformu pie loga, ieslēdzu aerātoru un iepildīju tvertnē barojošo šķīdumu. Šim eksperimentam izmantoju Vito 1 šķidrā mēslojuma šķīdumu ūdenī ar pilnu ieteicamo koncentrāciju. Šķīdumu padarīju skābāku, pievienojot nedaudz etiķa, lai pH līmenis būtu zem 6.

Ielējis tvertnē apmēram 20l šķīduma, ievietoju tajā putuplasta platformu.

Tad ķēros pie salātu stādu pārstādīšanas keramzītā. Ļoti uzmanīgi izņēmu tos no kūdras un noskaloju saknes zem tekoša ūdens.

Turot stādu virs glāzītes tā, lai sakne atrodas tās iekšpusē, uzmanīgi iebēru keramzītu.

Šeit es apzināju savu otro kļūdu. Keramzīta granulas priekš šāda stādīšanas veida bija par lielu. Tādēļ bija grūti panākt, lai salātu stādi atrodas vertikālā stāvoklī. Nākošreiz izmantošu mazākas granulas.
Pabeidzis pārstādīšanu, ievietoju glāzītes hidroponiskajā iekārtā ar peldošo platformu.

Turpmākās nedēļas laikā es saskāros ar vairākām problēmām. Pirmkārt tiešie saules stari iespīdēja logā tikai līdz pusdienlaikam. Otrajā dienas pusē istabā ienāca tikai atstarota gaisma. Otru problēmu radīja laika apstākļi. Nākošajā dienā pēc salātu stādu pārstādīšanas iekārtā debesis aizvilka mākoņi, saule parādījās reti, pārsvarā lija lietus. Saulainu dienu praktiski nebija, tāpēc salātu stādi izjuta spēcīgu gaismas trūkumu. Nedēļas laikā tie paaugās pavisam nedaudz.

Arī turpmāk laiks bija mākoņains un lietains. Šādi salātu stādi izskatījās vēl pēc mēneša iekārtā:

Viens stāds nomira un tika izmests. Pārējie bija ļoti vārgi. Lapas bija ļoti blāvā krāsā, plānas un trauslas. Tā vietā, lai augtu vertikāli, tās gulēja uz platformas.
Secināju, ka eksperiments ir noslēdzies ar neveiksmi. Kļuva pavisam acīmredzami, ka, audzējot augus mākslīgos apstākļos, uz dabīgajiem faktoriem paļauties nevar. Turpmāko eksperimentu veikšanai ir nepieciešams mākslīgais apgaismojums. Šim nolūkam es pasūtīju led-lampu ar 36 zilā un 90 sarkanā spektra diodēm, tās jauda - 15W. Kad mans pasūtījums tiks piegādāts turpināšu eksperimentēt. Domāju, ka ar gaismu man veiksies daudz labāk.

Paštaisīta hidroponiskā iekārta ar "peldošo platformu"

Iekārtas nosaukums tulkots no angļu - floating raft system. Tas precīzi raksturo šīs sistēmas būtību - augi iestādīti caurumos platformā, kura peld pa barojošā šķīduma virsmu. Rūpnieciskai audzēšanai izmanto lielizmēra platformas, kas peld tikpat lielos konteineros ar šķīdumu.
Es nolēmu pagatavot mazu un kompaktu hidroponisko iekārtu, jo mans mērķis šobrīd ir izmēģināšana nevis bizness. Lai to paveiktu, man bija nepieciešami sekojoši materiāli:

- Plastmasas konteineris no saimniecības preču veikala - 4 €

- Akvārija kompresors, aero-akmens un gaisa vads no zooveikala - 9,50 €

- Putuplasta loksne no celtniecības preču veikala - 1 €

- Keramzīts no dārza preču veikala - 1 € par 1,5 l

- Groziņi priekš stādiem. Jelgavas veikalos vajadzīgos groziņus neatradu, tāpēc pagatavoju pats no mājās atrastajām plastmasas glāzītēm, izgriežot tajās ar nazi caurumus.
Pagatavoju iekārtu sekojoši:
- Uzliku plastmasas konteineri uz putuplasta loksnes un apvilku ar marķieri.

- Ar tapešu nazi izgriezu vajadzīgās formas platformu. Pamācībās gan iesaka veikt šo darbību ar elektrisko zāģīti, taču es iztiku ar tiem instrumentiem, kas bija pa rokai.

- Saliku uz platformas glāzītes un apvilku tās ar marķieri.

- Izgriezu caurumus ar atkāpi uz iekšu no uzzīmētajiem apļiem par aptuveni 2 mm, lai glāzītes tajos turas un nekrīt cauri. Šai darbībai iesaka izmantot frēzi, jo tā griež ātrāk un precīzāk. Man nav vajadzīgās frēzes, tāpēc griezu atkal ar tapešu nazi.

- Ieliku konteinerī glāzīti un uzvilku virs tās biezu līniju ar marķieri. Uzpildītā iekārtā šī līnija nebūs redzama. Tā parādīsies, kad šķīduma iekārtā kļūs pārāk maz un signalizēs man par to, ka iekārta jāuzpilda.

- Ieliku konteinerī aero-akmeni, kam ar gaisa vadu pievienots kompresors ārpus konteinera. Tas ir nepieciešams, lai piesātinātu barojošo šķīdumu ar skābekli.

- Un beidzot ievietoju konteinerī putuplasta platformu ar glāzītēm priekš stādiem.

Tātad, manas hidroponiskās iekārtas pagatavošanas izmaksas sastādīja nepilnus 15 €. Teorētiski, uzpildot šo iekārtu ar šķīdumu un ieslēdzot kompresoru, glāzītēs var stādīt slapju augsni mīlošus augus (salāti, baziliks u.t.t.). Vai manis pagatavotā hidroponiskā iekārta attaisnos cerības, aprakstīšu nākošajos ierakstos.

Salātu diedzēšana

Pēc ilga pārtraukuma esmu atgriezies pie eksperimentiem. Šoreiz stādu salātus. Līdzīgi kā baziliks, tie nav prasīgi pret vidi. Man kā iesācējam tas šobrīd ir visnotaļ svarīgi.
Gribu izaudzēt vienlaicīgi 3 salātu šķirnes - 'Pirat', 'Salad Bowl' un 'May Queen'.

Sēklu diedzēšanai iegādājos mimi-siltumnīcu.

Diedzēšanas kasetes sapildīju ar kūdru un iebēru vairākas sēkliņas katrā kasetē.

http://hydroponeast.com iesaka kārtīgi mitrināt substrātu un jau no paša sākuma piebarot sēklas ar zemas koncentrācijas barojošo šķīdumu. Es uzjaucu šķīdumu ar koncentrāciju uz pusi mazāku no ieteicamās. Šķīdumam izmantoju Vito 1 šķidro mēslojumu. Ieteicamais pH diapazons salātiem ir 2,8-6,1. Manam šķīdumam pH mērījumi uzrādīja vērtību aptuveni 5,5 substrātā.
Aplējis substrātu, ievietoju kasetes mini-siltumnīcā un atstāju labi vēdināmā telpā ar temperatūru aptuveni 18 grādi pēc Celsija.

Teorētiski 3 dienu laikā dīglīšiem būtu jāizdīgst. Tad tos būs jāizņem no mini-siltumnīcas un jāatstāj labi apgaismotā vietā vēl uz nedēļu. Nobriedušus stādus pārstādīšu  hidroponiskajā iekārtā ar tā saukto peldošo platformu. Nākamajā ierakstā aprakstīšu tās uzbūvi.

Bazilika pārstādīšana

Ilgāku laiku neveicu ierakstus blogā, jo bija sakrājušies daudz neatliekami darbi. Pa šo laiku ar manu bazilika stādu notika daudzas izmaiņas. Aprakstu tās secīgi vienā ierakstā.
Bazilika stāds bija pietiekoši izaudzis, lai varētu to pārstādīt hidroponiskajā iekārtā. Zachary Jones ieteica pārstādīt stādu pēc tam, kad tam būs izaugušas pirmās lielās lapas. Pirmās lapas es diemžēl palaidu garām, jo biju aizņemts ar diplomdarba rakstīšanu. Uz pārstādīšanas brīdi lielo lapu bija daudz.

Dīglis hidroponiskajā iekārtā arī bija paaudzies. Es uzmanīgi izņēmu bazilika stādu no glāzes kopā ar kūdru.

Hidroponiskās iekārtas keramzītā izveidoju padziļinājumu un ievietoju tajā bazilika saknes. Turpmāk stāds katru dienu saņēma pilnu minerālmēslojuma devu. Bez tam saknes nepārtraukti saņēma skābekli no aerātora.

Pirmajās 3 dienās ar baziliku nenotika nekādas izmaiņas. Es sāku domāt, ka pārstādīšana bija slikta doma. Tomēr acīmredzot šis laiks bija nepieciešams adaptācijai. Ceturtajā dienā baziliks sāka strauji augt. Šādi tas izskatījās aptuveni nedēļu pēc pārstādīšanas:

Diemžēl pa šo laiku dīglis, kas bija izaudzis uz keramzīta gāja bojā. Domāju, ka tas tika pārpludināts. Turpmāk es regulāri iepildīju audzēšanas iekārtā barojošo šķīdumu, kā arī vairākas reizes dienā mitrināju bazilika lapas ar izsmidzinātāju. Pēc 3 nedēļām baziliks jau izskatījās šādi:

Tā lapām ir saldena garša. Pievienotas salātiem vai putrām, tās ēdienam piešķīra vienreizēju aromātu. Veikala bazilikam tāds nepiemīt.
Nolēmu aprakstīt arīdzan novērojumus, kas man sakrājušies par savu pirmo hidroponisko iekārtu. Tās nenoliedzams pluss ir vienkāršība. Šādu iekārtu ir ļoti vienkārši pagatavot un arīdzan apkalpot. Tomēr tai ir ievērojami mīnusi, kas atsver vienkāršību. Šī ir atvērta tipa iekārta. Iepildītais barojošais šķīdums no tās ļoti ātri izgaro. Mēneša laikā vienam bazilika stādam es izlietoju aptuveni 5 l šķīduma, kas manuprāt ir daudz. Otrs trūkums ir iekārtas izmērs - tajā var iestādīt vien 2-3 augus. Būtiski palielinot iekārtu, palielināsies arī tās izmaksas uz substrāta (konkrētajā gadījumā - keramzīta) rēķina.

Baziliks

Man par izbrīnu divas no desmit sēklām, ko iestādīju keramzītā tomēr izdīga.

Es pievienoju ūdenim iekārtā barojošo šķīdumu ar 50% koncentrāciju un novietoju iekārtu saules gaismā. Sekošu, kā augšana attīstīsies turpmāk.
Bez tam, baziliks, ko iestādīju papīra glāzē, jau ir krietni paaudzies.

Pieļauju, ka jau visai drīz varēšu to pārstādīt savā hidroponiskajā iekārtā.

Pirmais bazilika dīglis

Pagāja nedēļa, kopš iestādīju bazilika sēklas. Viena no tām beidzot ir izdīgusi.

Tas ir 'Holy' paveids. Pārējās sēklas diemžēl gāja bojā. Novietoju glāzīti ar dīgli uz loga palodzes, lai tas atrastos saules gaismā. Turpmāk dīglis trīsreiz nedēļā jālaista ar ūdeni un divreiz nedēļā jāpiebaro ar standarta šķīdumu (informācija no mājaslapas http://hydroponeast.com).
Bez tam, Виталий Марин ieteica pamēģināt iestādīt sēklas uzreiz keramzītā, parādot bildi, kur viņam šāds stādīšanas veids ir devis rezultātus. Nolēmu pamēģināt. Iepildīju savu hidroponisko iekārtu ar ūdeni, kam pievienoju nedaudz etiķa, lai pH līmenis būtu ap 6. Iebēru tajā ap 10 sēklu, ieslēdzu aerātoru un pārklāju ar pārlocītu marli, lai sēklas atrastos tumsā. Ceru, ka arī man izdosies.

2. eksperiments - bazilika diedzēšana

Šoreiz, sekojot Zachary Jones ieteikumam, nolēmu diedzēt augu, ko ir vieglāk audzēt hidroponiski - baziliku. Bez tam nolēmu diedzēt sēklas kūdrā. Šim mērķim man bija vajadzīgi groziņi. Esmu redzējis tādus ārzemju mājaslapās, taču savas pilsētas veikalos neko līdzīgu neatradu. Nolēmu pagatavot tos pašrocīgi, izgriežot vienreizējas lietošanas glāzītēs caurumus.

Iemācījies no iepriekšējā eksperimenta kļūdām, pirms pildīt glāzītēs kūdru, izmērīju tās pH līmeni ūdenī. Tests parādīja aptuveni 6, kas ir optimāls rādītājs priekš bazilika.

Piepildījis glāzītes ar kūdru, izveidoju tajā aptuveni 1 cm dziļus padziļinājumus un iestādīju tajos sēklas. Divās glāzītēs iestādīju smaržīgā bazilika Holy paveidu, un vēl divās - Thai paveidu.

Ievietoju glāzītes tvertnē un kārtīgi aplēju ar siltu ūdeni. Materiālos, ko lasīju par baziliku, ieteica dažas pirmās dienas mēslojumu nelietot. Ieteicamā ūdens temperatūra - 22-24°С.

Tvertni ar glāzītēm ievietoju pašdarinātā siltumnīcā, ko aprakstīju iepriekš. Ieteicamā temperatūra bazilika diedzēšanai ir 22-24°С, bet ieteicamais gaisa mitrums - 93-95%. Termometrs siltumnīcā rāda 22°С. Lielākas bažas man rada gaisa mitruma līmenis. Pagaidām man nav nekā ar ko varētu mitrumu mērīt un arīdzan uzturēt. Nolēmu pagaidām izmantot pudeli ar izsmidzinātāju. Vairākas reizes dienā izsmidzināšu siltumnīcā ūdeni. Tagad dažas dienas jāpagaida līdz sēklas izdīgs, tad pārnesīšu dēstus uz palodzi un turpināšu audzēšanu zem saules apgaismojuma.

Kļūdu meklēšana 2

Šodien, sekojot Zachary Jones un Jeff Edwards padomam, es pārbaudīju izmantotās minerālvates pH līmeni ūdenī. Rezultāts nebija apmierinošs - aptuveni 7.5.

Šāda vide ir par daudz sārmaina priekš spināta. Kā minēju iepriekšējā ierakstā, optimālais pH līmenis spinātam ir 5.6 - 6.0. Tas nozīmē, ka turpmāk, ja vēlēšos diedzēt spinātu minerālvatē, man tā būs jāpadara skābāka.

 

 

Kļūdu meklēšana

Pēc Jan Wildeboer ieteikuma šodien iegādājos pH testu un pārbaudīju sava barojošā šķīduma skābumu. Spriežot pēc testa, šķīduma pH līmenis ir ap 6.

Optimālais pH līmenis spināta audzēšanai ir no 5,6 līdz 6,0. Līdz ar to, secinu, ka neveiksmē ar manu pirmo eksperimentu nav pie vainas šķīduma pH līmenis. Atliek minerālvates sastāvs un gaismas trūkums. Bez tam, Paul T. Juckniess man paskaidroja, ka mani stādi bija par daudz iegremdēti šķīdumā, kas esot kaitīgi. Noteikti nākošreiz negremdēšu stādus tik dziļi. Tomēr šajā konkrētajā gadījumā dēsti pārstāja attīstīties agrāk, vēl pirms pārstādīšanas hidroponiskajā iekārtā. Tāpēc pieņemu, ka pie vainas tomēr ir vate un gaisma. Mēģināšu nākošo sēklu partiju izdiedzēt kūdrā zem dabīgā saules apgaismojuma.

1. eksperimenta noslēgums

Pagāja nedēļa kopš pārstādīju spināta dēstus hidroponiskajā iekārtā. Šīs nedēļas laikā dēsti ne vien nepaaugās, bet kļuva trausli un novīta. Jāsecina, ka mans pirmais eksperiments neizdevās.

Pieļauju trīs iemeslus, kāpēc augšana apstājās:
1. Visdrīzāk, ka augiem ir stipri par maz gaismas no vienas spuldzes. Neraugoties uz to, ka tai ir augsta intensitāte, tās spektrs nav tik plats kā augstspiediena nātrija gāzizlādes spuldzēm.
2. Diedzēju sēklas minerālvatē, kas paredzēta māju siltināšanai. Neesmu drošs, taču pieļauju, ka tā satur kaitīgas vielas.
3. Neesmu pārbaudījis ūdens Ph līmeni. Pieļauju, ka tas bija normālā līmenī, jo sēklas tomēr izdīga. Tomēr, lai varētu pārliecināties līdz galam, jānopērk Ph mērierīce.
Mans nākošais solis būs mēģināt izaudzēt dēstus saules gaismā pie loga. Pavisam drīz iegādāšos augstspiediena nātrija gāzizlādes lampu. Tad varēšu izmēģināt audzēšanu pilnīgi mākslīgos apstākļos vēlreiz.

Spināta pārstādīšana

Pagāja nedēļa kopš pārstādīju spināta dēstus lielākos vates kubos un ievietoju tos siltumnīcā zem mākslīga apgaismojuma. Diemžēl dēsti nepaaugās.

Dēstu saknes arī nepaaugās. Nolēmu mazos vates kubus iestādīt hidroponiskajā iekārtā un paskatīties, kā augšana attīstīsies tajā. Piepildīju savas iekārtas rezervuāru ar barojošo šķīdumu un ieslēdzu aerātoru. Dēstus uzmanīgi pārstādīju keramzītā un ievietoju iekārtu siltumnīcā.

Turpmāk katru rītu ieslēdzu siltumnīcā gaismu, bet uz nakti izslēdzu.
Uzņēmu arī īsu video, kā notiek aerācija iekārtā.